Sabiedrības mācība.

Bieži dzirdēts, kad sabiedriskās vietās vecāki bērniem aizrāda par sliktu, nepiemērotu situācijai uzvedību, kas var pārvērsties īstā ģimeniskā ķīviņā. Arī mums tā gadās.
Protams, bērnam vēl pirms trakajiem tīņa gadiem ir vairāki “lūzuma” punkti, kad pats nezina, ko grib un rodas vēlme darīt visu otrādi.. Taču liela daļa problēmas rodas tajā, ka mazais cilvēks neizprot, ar ko atšķiras uzvešanās mājās, spēļu laukumā un , piemēram, kafejnīcā. Kāpēc nedrīkst mest salvetes un skaļi dziedāt? Kāda ir atšķirība starp McDonald ēstuvi un īstu restorānu?
Pirmkārt, jā – bērns ir jāved sabiedrībā, lai tas pierastu pie komunicēšanas, dažādām vietām, cilvēkiem (svarīgi, lai pierastu pie citām rasēm, “ugunsgrēka” seriālu aktieriem, invalīdiem u.c.) un situācijām. Taču arī katru dienu ēst ārpus mājas nav labākais dzīves modelis, ko mācīt. Otrkārt, pirms došanās kaut kur, vienmēr mazais ir jāinformē. Piemēram, “Mēs tagad saģērbsimies un iesim ārā, dosimies uz kinoteātri. Kinoteātrī rāda filmas un multenes pavisam lielā ekrānā. Mēs skatīsimies multeni par(..) Kopā ar citiem bērniem un lielajiem sēdēsim krēslos. Visi sēdēs krēslos un skatīsies lielā ekrānā, kurš būs daudz, daudz, daudz lielāks par mūsu televizoru. Tik liels kā siena. Tad, kad sāks rādīt multeni, paliks tumšs un visi skatīsies. Kamēr rādīs multeni, jāuzvedas klusi un runāt var tikai sačukstoties.”
Treškārt? Jāspēlējas!
Nesen iedomājos, ka uzvedības etiķeti var lieliski iemācīties ar spēli.
Uzkarinu dvieli uz rokas un sagaidu meitu viņas istabā. Izstāstu, ka šī ir jaunatvērtā kafejnīca, kur viņa ieradusies, parādu, kur ir brīvs galdiņš. Iedodu galda karti.. Daru visu kā pēc “grāmatas”.. tiek gatavoti ēdieni, nesti uz paplātes, no sākuma uz galda noliek dakšiņas, karotītes un pasniedz dzērienu.. tad atnes pārējo u.t.t.
Šāda spēle ir gan interesanta, gan apvienojama ar citiem darbiem (ja esmu oficiante, tad paralēli kārtoju meitas istabu; ja nāku ēst, tad varu ar laptopu un avīzi – kā jau kafejnīcā), turklāt – noderīga, lai apgūtu etiķeti.
Plānā ir ieviest spēlēšanos “kinoteātrī”, “teātrī”, “veikalā” (kas ir lieliskākais veids, kā iemācīties skaitīt naudu), “bibliotēkā” u.c.
Telefonbildes: